Latvijas Stādu parādes 2012 ietvaros Stādu audzētāju biedrība sadarbībā ar žurnālu “Ilustrētā Junioriem”  rīkoja konkursu “Stāds savai skolai”.

Konkursa ietvaros tika saņemti vairāk nekā 70 darbi. Darbi bija ļoti interesanti un daudzveidīgi. Par doto tēmu tika rakstītas esejas, dzejoļi, stāsti, pasakas un pat krustvārdu mīklas. Darbi tika vizualizēti zīmējumos, rasējumos, fotokolāžās un maketos. Tika saņemts pat skolēnu veidots video. Pamatojumi par stādu nepieciešamību skolai bija ļoti sirsnīgi, mērķtiecīgi, apdomāti un konstruktīvi.

Skolēnu darbos izpaudās viņu fantāzija, erudīcija, zināšanas un mīlestība pret savu skolu un tās apkārtni. Prieks par skolām, kuras izpētīja stādaudzētavu piedāvājumu, izmaksas un pat sazinājās ar tām. Skolēni konkursa ietvaros bija izzinājuši arī sev vēlamo augu prasības un to audzēšanas īpatnības. Daļā darbu bija vēlme iestādītos augus pašiem kopt arī turpmāk.

Patīkami bija just skolas vadības patieso atbalstu skolēnu dalībai konkursā un ieinteresētību projektu īstenošanā. Žūrija saka paldies ikvienam konkursa dalībniekam!

Kaut arī labākajiem tika piešķirtas 20 balvas, žūrijas komisija sadarbībā ar Stādu audzētāju biedrības biedriem vēl meklēja iespēju īstenot pēc iespējas vairāk skolēnu iesūtītos projektus.

1. vieta - Rencēnu pamatskolas 5. klase

• Vīteņaugi no Aldas Sīmanes z/s (Vīnogas 3gb un Saldā mīla 3gb)
• Bezmaksas nobrauciens visai klasei Rodeļu trasē piedzīvojumu parkā “Tarzāns”
• Gada abonements žurnālam “Ilustrētā Junioriem”

• Latvijas Valsts meži Sēklas un stādi kokaudzētavas “Strenči” dāvanu karte
• dižstāda koka iestādīšana Siguldas pilsētā
• pusgada abonements žurnālam “Ilustrētā Junioriem”

• Stādaudzētavas “Blīdene” dāvanu karte
• dižstāda koka iestādīšana Siguldas pilsētā
• pusgada abonements žurnālam “Ilustrētā Junioriem”

Daļu no konkursā iesniegtajiem darbiem var apskatīt Konkursa “Stāds savai skolai” galerija Galerija laika gaitā tiks papildināta.

Paldies par iesniegtajiem darbiem un radīto prieku!

Nodarbošanās:

sliekkopība,

biohumusa ražošana un tirdzniecība,

biohumusa popularizēšana.

Uzņēmums piedāvā iegādāties biohumusu:

Cena Ls 0,40 (bez PVN) par 1 litru, ja iegādājas no1l līdz 500l

Cena Ls 0,32 (bez PVN)  par 1 litru, ja iegādājas no 501l līdz 1000l

Cena Ls 0,25 (bez PVN)  par 1 litru, ja iegādājas vairāk par 1000l(1m3)

Iespējama piegāde.

Biohumuss ražots:

Kalifornijas sarkanās sliekas + substrāts

(80% – 90% liellopu kūtsmēsli (pakaiši salmi) + 10 % – 20% kartupeļi)

Interesentiem ir iespēja iegādāties arī Kalifornijas sarkanās sliekas un saņemt konsultāciju gan  par sliekkopību, gan par biohumusa ražošanu.

Kontaktinformācija:

Inese Lindermane-Dirvēna

Tālrunis: 29289229

E-pasts: ineselindermane@inbox.lv

Produkts – biohumuss jeb sliekkomposts un tā ieguves vieds

Sliekkomposts jeb biohumuss – Eiropas Savienībā Sertificēts organiskais mēslojums saskaņā ar ES regulu 889/2008 un  834/2007

Biohumuss ir slieku koprolīts.

Kvalitatīvs organisks mēslojums  ar izcilām īpašībām, kas nodrošina augus ar visu nepeiciešamo  un ir ne tikai mēslojums, bet arī augsnes un augu atveseļotājs.

Atveseļo, bagātina augsni un uzlabo tās struktūru.

Bagātina augsni ar minerālvielām.

Uztur un nodrošina augsnes pastāvīgu irdenumu un gaisa cauraidību.

Novērš augsnes sablīvēšanos.

Irdina un nodrošina gaisa apmaiņu augsnē, līdz ar to nodrošina skābekļa nodrošinājumu saknēm.

Uzlabo mitruma regulēšanas spējas: paaugstina ūdens saglabāšanas spējas augsnē, augi ir aizsargāti pret izkalšanu un sausumu, bet novērš ūdens pārlieku uzkrāšanos.

Bagāts ar humusvielām

Noturīga humusvielu klātbūtne piesaista sāļus un ir labvēlīga vide vajadzīgajiem mikrobiem.

Fulvoskābes un humīnskābes ir humusvielās, kas spēj absorbēt dažādas kaitīgas vielas – toksiskos smagos metālus, pesticīdus, radionukleīdus u.c., nodrošināt to izvadīšanu no organisma, tādējādi darbojoties kā bioregulatori un tās ir svarīgas augsnes struktūras veidotājas un augšanas stimulatori.

Piešķir augsnei tumšāku toni, labāk tiek izmantota saules enerģija.

Baro augus

Lieliska pamat un papildelementu dažādība pilnībā nodrošina augu vajadzības.

Aktivizē un atbrīvo fosforu un kāliju.

Bagātina ar slieku zarnu traktā esošajiem fermentiem.

Līdzsvaro barības vielas un likvidē to disharmoniju.

Satur vielas, kas nodrošina un uzlabo augu augtspēju.

Palīdz augiem tikt galā ar slimībām.

Pētījumos Lietuvā un Jaunzēlandē konstatēts, ka slieku darbības rezultātā augsnē būtiski pieaug kālija saturs, kas arī ir augiem viegli pieejamās formās.

Pagarina ražošanas sezonu.

Pozitīvi ietekmē augos  sastopamos fitohormonus: auksīnus, citokinīnus, giberelīnus, kas labvēlīgi iespaido stāda attīstīšanos.

Samazina izmaksas:

Samazina izmaksas pesticīdu iegādei, jo augi ir pasargāti.

Samazina ikgadējas uzturēšanas izmaksas.

Samazina izmaksas un vienlaikus rūpējas par dabu un vidi.

Biohumusu ražo

„Kalifornijas sarkanās” sliekas, kas kalpo kā organisko atkritumu pārstrādes „mašīna”. Organisko atkritumu pārstrādes process, izmantojot sliekas, ir nosaukts par sliekkopību. Šīs biotehnoloģijas raksturīgākā īpašība ir slieku spēja pārstrādāt plaša sortimenta atkritumus:

Visa veida dzīvnieku kūtsmēslus;

Attīrīšanas iekārtu nogulsnes;

Lauksaimniecības un pārstrādes rūpniecības atkritumus.

Viena tonna slieku diennaktī var pārstrādāt vienu tonnu atkritumu, pārvēršot tos vērtīgajā biohumusā, ko savukārt izmanto kā mēslojumu biodinamiskajā lauksaimnieciskajā ražošanā, iegūstot augstas ražas.

Īss ieskats sliekkopības un biohumusa ražošanas vēsturē

“Kalifornijas sarkanā” slieka, jeb „Kalifornijas sarkanais” hibrīds – jauna Eisenia foetida sliekas suga, tika iegūta Kalifornijas štata universitātē, dažādu slieku sugu hibridizācijas ceļā 1959. gadā, pateicoties Dr.Bareta (Dr.Barrett) neatlaidīgajam darbam. Hibrīds nodrošina ātru biomasas pieaugumu un paātrinātu substrāta utilizāciju. Šīs sliekas gadā spēj dot 18 – 26 paaudzes, bet segtās platībās līdz 500 paaudzēm, turpretī vietējās sliekas tikai 4 – 6 paaudzes gadā. Šis tehnoloģiskās sliekas veids kļuva par eksporta – importa objektu kopā ar tā kultivēšanas tehnoloģiju.

Biohumuss pasaulē (lielākie ražotāji, izmantotāji)

Lielākās biohumusa ražotājas un izmatotājas valstis pasaulē ir Indija, Pakistāna, Taizeme, Birma, ASV, Indonēzija, Saūda Arābijai un daudzas citas valstis. Āfrikas valstīn tas deva iespēju ne tikai samazināt importu, bet pat uzsākt savas lauksaimniecības produkcijas eksportu.

Informācijai:

1980.gada sākumā Japāna no ASV iepirka vairākus desmitus tūkstošu (!) tonnu slieku kopā ar to substrātu  un to audzēšanas tehnoloģijām.  Jau 1985.gadā Japāna sevi pilnībā spēja nodrošināt ar visa veida lauksaimniecības produkciju, tajā skaitā ar gaļu un pienu. Tālāk veidojās pārprodukcija, kas jau 1989.gadā izraisīja nepieciešamību par 17% samazināt lauksaimniecības vajadzībām izmantotās zemes platību.

Saūda Arābija, kuras teritorija sastāv no tuksneša, laika periodā no 1987. līdz 1990.gadam ir spējusi ne tikai sevi nodrošināt ar kviešiem, bet arī eksportēt uz Āzijas, Āfrikas, Persijas līča un bijušajām PSRS valstīm 8543 tūkstošu tonnu. Audzēšanas pamatā tika izmantots no Eiropas ievestais biohumuss. Šobrīd Saūda Arābija pati ražo biohumusu, par pamatu barībai ņemot pašu audzēto liellopu mēslus.

Biohumuss kā alternatīvs mēslojums tradicionālajam augsnes mēslošanas un uzlabošanas veidam un  tā salīdzinošie rādītāji

Slieku komposts ir vismaz 4 reizes vērtīgāks par parastu kompostu un vismaz 8 reizes vērtīgāks par kūtsmēsliem. Sliekas izdala augu barojošās vielas, kas satur visus augiem nepieciešamos makro, mikroelementus un biogenos kalcijus.  Nepieciešamie augu barošanas elementi atrodas slieku mēslos, kuri mijiedarbībā ar augsni veido sarežģītus kompleksus savienojumus. Nepieciešamie augu barības elementi pārliecinoši noturas pret izskalošanos un lēni šķīst ūdenī nodrošinot augus ilgstošā posmā ar visām nepieciešamajām barības vielām. Salīdzinot ar parasto kompostu, daudzu mikroelementu koncentrācijas vermikompostā ir ievērojami augstāka.

Lai arī biohumusā ir aptuveni divas reizes mazāk sēņu nekā parastajā kompostā, to ģenētiskā daudzveidība biohumusā ir lielāka. Trešdaļa no sēņu kopapjoma ir termotolerantās un termofilās sēnes. Ja kūtsmēsli satur ievērojamu daudzumu potenciāli kaitīgo baktēriju, tad biohumusā pēc 60 dienām nevar konstatēt Shigella, Salmonella un Enterobacter. Savukārt sliekkompostēšana būtiski (pat seškārt) samazina Escherichia coli, enterovīrusu un helmintu olu daudzumu.

Veicot baktēriju ģenētiskā sastāva salīdzinošo analīzi, konstatēts, ka parastajā kompostā dominējošās baktērijas ir sporas veidojošās termotolerantās Firmicutes un Actinobacteria, bet biohumusā konstatēta augstāka baktēriju ģenētiskā daudzveidība bez noteiktu grupu dominances, kas atspoguļo slieku darbības ietekmi, turklāt būtisks ir fakts, ka sausa produkta uzglabāšana pat 12 gadu garumā būtiski nemaina baktēriju sugu sastāvu.

Veicot pētījumus ir konstatēts, ka viena tonna kūtsmēslu:

gadā dod ražas pieaugumu graudkopībā vidēji 10-12 kg,

kartupeļu audzēšanā 100-120 kg,

bet mēslojot ar slieku kompostu:

graudkopībā ražas pieaugums 50-70 kg un

kartupeļu  ražas  pieaugums 1200-1500 kg.

Augsne kļūst auglīga un pēc pilnīgas iekopšana notur auglību līdz 5 gadiem. Augsnes, kuras mēslotas ar slieku kompostu augi nogatavojas par 10-15 dienām ātrāk, kā arī augi ir noturīgāki pret slimībām un aukstumu.

 Biohumusa īpašības un ķīmiskie rādītāji

Biohumuss ir melnas irdenas augsnes izskatā bez smaržas un ir līdzīgs melnzemei.
Biohumuss satur lielu skaitu (līdz 32%) sausnes.

Humic vielas biohumusā – humīnskābes, fulvic skābes un humīnui – kas dod organiskajam mēslojumam augstas agroķīmijas un  augu augšanas stimulējošas īpašības.

Visas barības vielas ir līdzsvaroti bioloģiski savienojumi.

Biohumuss nesatur patogēnus, tārpu olas, nezāļu sēklas un smagos metālus.

Biohumusā ir ietverts unikāls augsnes un augu mikroorganismu kompless, kas savienojumā ar augsni, ražo hormonus, antibiotikas, fungicīdus un baktericīdus savienojumi.

Biohumuss nodrošina veselīgāku augsni un novērš daudzas augu slimības.

Biohumusa lietošana

Slieku kompostu izmanto, kā mēslošanas līdzekli stādīšanas vai sēšanas laikā un augu piebarošanai veģetācijas periodā.

Pielietojams zemkopībā, mežsaimniecībā un puķkopībā, telpaugu, stādu, ziedu, dekoratīvo augu, dzīvžogu, košumkrūmu, dārzeņu, zaļumu, kultūraugu, augļu koku, ogu krūmu utt. mēslošanai un audzēšanai.
Biohumusu var arī šķaidīt ūdenī, izveidojot tā saucamo ”biohumusa tēju” un to pielietot augu apsmidzināšanai un laistīšanai, jo šis mēslojums ir sistemātiķis – spēj iedarboties gan uz auga zaļo masu (lapām), gan uz saknēm.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras profesors, habilitētais bioloģijas doktors Ģederts Ieviņš iesaka  izmantot biohumusu kā piedevu substrātam un to lietot koncentrācijās no 5 līdz 10% tilpuma procentu diapazonā. Biohumusa nelielu (līdz 10%) devu iestrādāšana augsnē 2–3 nedēļas pēc dīgstu sadīgšanas vai arī laistīšana ar biohumusa ekstraktu (līdz 20%) labvēlīgi ietekmēs augu attīstību, pāatrinot ražas nogatavošanos.

„Biohumusa tēju” ir ieteicams izmantot lauksaimniecības kultūru audzēšanā, augļkopībā, dārzkopībā un dekoratīvajā saimniecībā jebkuram augsnes veidam.

Šķīduma pagatavošana:

1l biohumusa pievienot 9 litriem ūdens, maisīt vairākas reizes 24 stundu laikā. Ļoti labi ir, ja var ielietot aeratoru šķaidīšanas procesā. No iegūtā šķīduma atšķaidot to atkal vidēji proporcijās 1:10 pagatavo laistāmo vai smidzināmo šķīdumu (smidzināmais šķīdums ir ļoti kārtīgi jāizkāš). Lieto uzreiz.
Augus, dārzeņus, kokus utt. nav ieteicams apstrādāt stipra vēja, lietus laikā, dekoratīvo augu un puķu uzziedēšanas laikā vai stiprā saulē.
Šķīdumu vislabāk ir izsmidzināt vakarā.

Augu attīstības fāzes, kad ir nepieciešams veikt augu apstrādi ar „biohumusa tēju”

Atkarībā no augsnes un audzējamās kultūras, biohumusu pielieto  proporcijās sākot no 5% līdz 30%, sajaucot to ar augsni vai kūdru.

Norādes uz informācijas  avotiem

http://soils.usda.gov/sqi/concepts/soil_biology/soil_food_web.html

http://www.soilfoodweb.com/03_about_us/approach_pgs/a_01_benefits.html

These websites give information on the downside of chemical fertilizers and pesticides.

http://www.naturalnews.com/021957.html

http://www.querycat.com/faq/5e629c53c152679fff42bf46270902aa

These websites give information on soil health.

http://attra.ncat.org/attra-pub/PDF/soilmgmt.pdf

http://attra.ncat.org/soils.html

These websites offer additional information on vermicomposting.

http://journeytoforever.org/compost_worm.html

http://cahe.nmsu.edu/pubs/_h/h-164.pdf

http://www.deq.state.ms.us/MDEQ.nsf/page/Recycling_Vermicomposting?OpenDocument

This YouTube video produced by Cornell University is a tremendous testimony as to the benefits of worm castings.

http://www.vermidirtfarms.net/Interesting_Links.php

Industry Association (www.composttea.org)

^ “Composting with Redworms”. Washington State University. Retrieved March 07, 2012.

^ “Vermicomposting: A Better Option for Organic Solid Waste Management”. Retrieved 2009-02-21.

^ “Compost Tea”. Retrieved 2009-02-22.

^ ^{a b} “Raising Earthworms Successfully”. Retrieved 2009-03-04.

^ http://vermontworms.com/red-wiggler-compost-worm-bin/

^ http://www.wormpower.net/pdf/Holstein_World.pdf

^ http://vermontworms.com/red-wiggler-eggs-compost-worm-eggs/

^ ^{a b} Comparison of the effectiveness of composting and vermicomposting for the biological stabilization of cattle manure 10.1016/j.chemosphere.2008.04.016 : Chemosphere | ScienceDi…

^ Nancarrow, Loren and Janet Hogan Taylor. The Worm Book Ten Speed Press, 1998. p 4.

^ Logsdon, Gene. Worldwide Progress in Vermicomposting Biocycle, October, 1994.

^ Compost Worm Escape: http://vermontworms.com/compost-worm-escape/

^ Worm Castings or Compost

Springett and Syers, 1984Springett, J., Syers J. 1984. Effect of pH and calcium content of soil on earthworms cast production in the laboratory. Soil Biol. Biochem., 16 (12), 185-189..

Lee, K. E. 1985. Earthworms. Their Ecology and Relationships with Soil and Land Use. Sydney, Orland, London, Academic Press, pp. 411.

Heine, O., Larink, O. 1993. Food and cast analyses as a parameter of turn-over of materials by earthworms (Lumbricus terrestris L.). Pedobiologia, 37, 245-256.

Dažādu vermikomposta paraugu mikrobioloģiskā sastāva analīze. Prof. Ģ. Ieviņš LU Bioloģijas fakultāte

Vecumniekos, 10 km no Vecumnieku centra, 55 km no Rīgas un 30 km no Bauskas, atrodas privāts briežu dārzs 320 hektāru platībā. Daļa no dārza ir iežogota teritorija, kurā plānots iekopt ābeļdārzu. Šobrīd ābeļdārzam iežogotā teritorija ir 25 hektāri. Pastāv iespēja nākotnē paplašināt ābeļdārza teritoriju līdz 40 ha.

Meklējam pārvaldnieku, pārvaldnieci vai ģimeni, kas varētu vadīt ābeļdārza ierīkošanu un kopt šo dārzu ilgtermiņā. Pārvaldnieka pienākumi iekļautu stādāmo šķirnu izvēli un citus ar ierīkošanu saistītus jautājumus, regulāro un sezonālo darbu organizāciju, palīgstrādnieku pieņemšanu darbā un ar laiku – arī ražas realizācijas jautājumu kārtošanu. Būtu vēlamas zināšanas ābeļu audzēšanā, augļudārzu ierīkošanā un kopšanā, vai arī cita vērā ņema lauksaimniecības pieredze ar gatavību iedziļināties ābeļu audzēšanā.

Līdztekus ābeļdārza iekošanai šeit plānojam arī turpmāk uzturēt briežu dārzu un uzcelt lauku viesnīcu. Mēs gaidīsim zvanus un pieteikumus no kandidātiem. Piemērotam kandidātam/ kandidātei tiks piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums. Kontakti: Diāna Laipniece, tel.: 29378736, e-pasts: diana@hercogiste.eu. Informācija par projektu: www.hercogiste.eu sadaļā Briežu dārzs Vecumnieku novadā.

Bumbieru – kadiķu rūsa ir plaši izplatīta Kanādā, Ziemeļāfrikā, Āzijā un arī Eiropā. Pirmo reizi Latvijā bumbieru kadiķu rūsa minēta 2004. gadā kā reti sastopama slimība. Uzskata, ka Latvijā slimības izplatība saistīta ar plašo kadiķu popularitāti deviņdesmito gadu beigās.

Piedāvājam iepazīties ar Latvijas Valsts augļkopības institūta sagatavoto informāciju par bumbieru – kadiķu rūsu: Bumbieru – kadiķu rūsa (Latvijas Valsts augļkopības institūts)

Stādu audzētāju biedrība jau devīto gadu pēc kārtas organizē pavasarī šo pasākumu, bet otro gadu pēc kārtas tas notiks Siguldā, Svētku laukumā. Katru gadu cenšamies apmeklētājiem sagādāt bez Latvijā audzētiem stādiem vēl dažādus papildus pasākumus, lai pēc tam, kad ir izstaigāti vairāk kā 100 stādu audzētāju stendi, būtu kur atpūsties un aci papriecēt.

Latvijas Stādu parādi organizē Stādu audzētāju biedrība. Pasākuma mērķis ir popularizēt Latvijā audzētus stādus un to ražotājus, jo dalībniekiem ir viens pamatnoteikums – Stādu parādēs apmeklētājiem piedāvāt tikai Latvijā audzētus stādus. Jāatzīmē, ka šādi noteikumi ir tikai Stādu parādēs, kuras organizē Stādu audzētāju biedrība, tādēļ apmeklējot šo pasākumu, Jūs noteikti varēsiet tikt pie Latvijā audzētiem stādiem

Šogad esam iecerējuši apmeklētājiem piedāvāt:

• Latvijā audzētu stādu izstāde-gadatirgus, iespēja iegādāties Latvijā audzētus stādus;

• Retu un neparastu formu stādu izsole;

• Amatnieku gadatirgus, dārzkopības preču un tehnikas tirdzniecība;

• Stādu audzētāju un apzaļumotāju veidotus ekspozīciju stendus – mākslinieciski noformēti laukumi Svētku laukuma centrā. Jau šobrīd zināms, ka ekspozīcijas veidos: Zaļenieku kokaudzētava, SIA Zaļā Rota, Z/S Sprogas, Z/S Pīlādži, Z/S Bērziņi, IK Stādu audzētava Baižas, A/S Latvijas valsts meži, Kalsnavas kokaudzētava, SIA Arosa R, Kokaudzētava Bulduri, Kokaudzētava Baltezers, SIA Rose Service, Z/S Dzērves, SIA Stādaudzētava Blīdene, A/S Latvijas valsts meži, Strenču kokaudzētava, Z/S Virškalni.

• Šogad Stādu audzētāju biedrība organizē konkursu „Stāds savai skolai”, kurā varēja piedalīties 5.-9. klašu skolēni no Latvijas skolām un gatavot rakstiskus un vizuālus noformējumus konkursa uzdevumam. Apzaļumošanas uzņēmums Jaunbērzi AF projektē un ierīkos paraugdārzu, kas būs veltīts konkursam „Stāds savai skolai” ar Latvijas stādu audzētāju un citu uzņēmumu atbalstu Svētku laukuma centrā. Labākie konkursa darbi tiks izstādīti paraugdārza ietvaros un Latvijas Stādu parādes 2012 laikā notiks svinīgā konkursa uzvarētāju apbalvošana.

• Stādu audzētāju biedrība 2012. gadā uzsāk akciju „Gada stādi 2012” ar mērķi popularizēt Latvijas stādu audzētavās pieejamos stādus un katru gadu izcelt 3 šī gada populārākos stādus no katras grupas: Lakstaugi (ziemcietes, vasaras puķes), Kokaugi, Pārtikā izmantojami augi. Latvijas Stādu parādes 2012 laikā sevišķa uzmanība tiks pievērsta „Gada stādiem 2012”, kas šogad ir Klinšrozīte, Ķirsis un Anemone.

• Svētku laukuma centrā bērniem būs iespēja izklaidēties bērnu stūrītī, kur Kalsnavas arborētums priecēs bērnus un pieaugušos ar dažādām atraktīvām un izglītojošām spēlēm.

• Apmeklētājiem būs iespēja Siguldā baudīt nobraucienu pa rodeļu trasi, braucienu ar trošu vilcienu un ar panorāmas riteni (maksas pasākumi.

• Par jautrību, noskaņu un priekšnesumiem rūpēsies Siguldas kultūras darbinieki

Pasākums divu dienu garumā visai ģimenei bezmaksas! Autostāvvieta vieglajām automašīnām un tūrisma autobusiem blakus Svētku laukumam bez maksas.

Organizē: Stādu audzētāju biedrība sadarbībā ar Siguldas novada Domi.
Atbalsta: Latvijas valsts meži, žurnāls Dārza pasaule, žurnāls „Ilustrētā Junioriem”, dārzkopības portāls www.horti.lv.

Stādu audzētāju biedrība 2012. gadā plāno organizēt vairākus seminārus Stādu audzētājiem. 2012. gada 23. martā notiek pirmais šī gada seminārs ar dažādām interesantām un noderīgām tēmām. Aicinām visus stādu audzētājus apmeklēt šo semināru, iepriekš reģistrējoties elektroniski rakstot uz e-pastu stadi@stadi.lv - cik cilvēki ieradīsies no kāda uzņēmuma/saimniecības.

Vieta: LU Botāniskais dārzs, Kandavas iela 2, Rīga

DIENAS KĀRTĪBA

09:30 – Reģistrācija

10:00 – Biohumuss jeb sliekkomposts /Inese Lindermane-Dirvēna, Jānis Lindermanis/

Mērķis – iepazīstināt Stādu audzētāju biedrības biedrus ar biohumusu jeb sliekkompostu, kas ir kvalitatīvs organisks mēslojums ar izcilām īpašībām, kas nodrošina augus ar visu nepieciešamo  un ir ne tikai mēslojums, bet arī augsnes un augu atveseļotājs (Jautājumi-atbildes)

10:30 – LAARUTA un SINGENTA pārstāvji par Latvijā reģistrētiem augu aizsardzības līdzekļiem (Jautājumi-atbildes)

11:15 – Kadiķu-bumbieru rūsa – simptomi un ierobežošana. Latvijas valsts augļkopības institūta pārstāve mg.agr. Baiba Lāce

11:50 – Kafijas pauze

12:10 – Latvijas ainavu arhitektu un projektētāju situācija Latvijā. Kādas ir tendences ainavu arhitektūrā – stādu/augu jomā. Kāda situācija nozarē?

Diskusija starp stādu audzētājiem un projektētājiem – kā uzlabot komunikāciju, lai projektētājs projektē to, kas ir stādu audzētavās un stādu audzētājs laicīgi zinātu, ko projektētājam vajadzēs nākotnē? /LAAB un SAB pārstāvis, kā arī klātesošie/

12:30 – Z/S Bērziņi pieredze ES projektu apguvē. /Didzis Bērziņš/

(Jautājumi-atbildes)

12:50 – Noslēguma debates

Reģistrēties semināram līdz 22.03. plkst 17:00 uz e-pastu stadi@stadi.lv.

www.stadi.lv – Informācija par Stādu audzētāju biedrību. Stādi.lv interneta vietnē tiek ievietota informācija par SAB aktualitātēm – nozares pasākumu saraksts, SAB kontakti, valdes locekļi, statūti, biedru saraksts, informācija kā kļūt par biedru, raksti, kas skar biedrības darbu, biedrus un Stādu parādes aktualitātes.

www.staduparade.lv – Informācija par SAB organizēto pasākumu Stādu parādes aktuālo informāciju – preses relīzes tulkotas arī krievu, angļu un igauņu valodās. Tiek izvietota informācija par Stādu parāžu vēsturi, fotogrāfijas, kā arī aktuālākā informācija dalībniekiem, reģistrācija, pieteikuma anketa un nolikums, pasākuma moduļu plāns un brīvās/aizņemtās vietas. Pirms katra pasākuma tiek izvietota informācija par Stādu parādes ietvaros rīkotajām akcijām, atbalstītājiem un konkursiem.

www.horti.lv – Jau kopš 2006. gada interneta portāls Horti.lv („horti” tulk. no latīņu val. nozīmē „dārzi”) ir izveidots kā augu interneta veikals un datu bāze, kas sevī ietver informāciju par ļoti daudz augiem, ko piedāvā Latvijā esošās stādaudzētavas. 2011. gada nogalē Horti.lv savā īpašumā ieguva Stādu Audzētāju biedrība. Horti.lv šobrīd ir vislielākā interneta vidē izveidotā augu datu bāze Latvijā un vienīgā augu datu bāze latviešu valodā, kur iespējams iegūt precīzus datus par augu pazīmēm. SAB šogad ir parūpējusies par īpašu piedāvājumu saviem biedriem informācijas ievietošanai Horti.lv mājas lapā. Jebkurai no reklāmas pakām, kas pieejama Horti.lv portālā, tiek piedāvāta ar 50% atlaidi.

www.darznica.lv – Stādu audzētāju biedrība informatīvo un veicināšanas pasākumu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem ietvaros īsteno programmu „Dzīvo augu un dekoratīvās dārzkopības produktu veicināšanas un informācijas pasākumi iekšējā tirgū”ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas līdzfinansējumu.

 
 
 
 
 
Darba kārtība

9.00 – Reģistrācija

1. DAĻA

10.00 – Zemkopības ministres L.Straujumas uzruna;

Prasības un atbalsts integrētai dārzeņu un augļu audzēšanai;

Augu aizsardzības līdzekļu aprites izmaiņas un mēslošanas plāni;

Ražotāju grupas un organizācijas;

Jaunākais nozarē;

Stādu audzētāju biedrības pārstāvju uzruna – Stādu parāde 2012, projekts „Dzīvie augi” informācija.

12.00 – Pusdienas

13:00 – Darbs sekcijās – 1) Augļkopji, 2) Dārzeņu audzētāji, 3)Puķkopji, 4) Stādu audzētāji. Norādījumi par telpām būs pie reģistrācijas

2. DAĻA        Stādu audzētāju sekcija

12:30 –   Iespēja apmaksāt SAB biedru naudu un dalības maksu LSP 2012 /S.Apšiniece/

13:00 –   SAB kopsapulces atklāšana /AVītoliņš/

13:05 –   Sadarbība un mācību programmas, kas aktuālas stādaudzētājiem /LLU pārstāvis/

13:15 –   Sadarbība un mācību programmas, kas aktuālas stādaudzētājiem /BDV pārstāvis/

13:25 –   Par jauniešu nodarbinātību /NVA pārstāvis/

13:40 –   Par iespējām konsultēties darba tiesiskās attiecībās un darba drošībā /LDDK pārstāvis/

13:50 –   Dārza Pasaules pārstāvis par sadarbību ar SAB biedriem

13:55 –   VAAD aktualitātes /Z.Apse/

14:00 –   Informācija no ZM un LOSP /A.Vītoliņš/

14:10 –   Informācija par 2012. gada pasākumiem. /S.Apšiniece/

Informācija par akciju „Gada stādi 2012” /S.Apšiniece, A.Svilāns/

Ziedu Balles informācija /A.Sparinska/

14.25 –   Informācija par SAB rīkoto semināru dienu /A.Vītoliņš/

14:30 –   Informācija par SAB interneta projektiem /A.Vītoliņš/

14:35 –   www.stadi.lv un www.staduparade.lv administrators informēs par jaunumiem un plānoto (Melnais saraksts, biedru sadaļa) /I.Baiža/

14:45 –   www.horti.lv tālākā attīstība /B.Borthere-Smiļģe/

15:00 –   Informācija par projektu Dzīvie augi. Mēneša augu 2012. gada saraksts, www.darznica.lv prezentācija /A.Vītoliņš/

15:15 –   Informācija par LSP 2012. Plānojums, mārketinga aktivitātes /S.Apšiniece, R.Rullis/ Konkursa „Stāds savai skolai” informācija /Z.Zeltiņa, J.Drēviņa/

15:30 –   Piektā SAB valdes locekļa vēlēšanas

15:40 –   SAB attīstības stratēģija un plānotās aktivitātes 2012. gadā. Sporta diena vasarā, biroja telpas un darba laiki u.c. SAB jautājumi

16:00 –   Noslēguma debates

***

Š.g. 9.februārī, Rīgā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības zālē notika konkursa „Latvijas labākais tirgotājs 2011” dalībnieku apbalvošanas ceremonija. Konkursu rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Konkurss notiek ik gadu, kopš 1995.gada tā mērķis ir popularizēt labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumus, kā arī paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti. Šogad konkursā tika vērtēti vairāk kā 100 uzņēmumi no visas Latvijas – finālā piedalījās 53 dalībnieki.

Pirmo gadu konkursam tika izvirzīts un tajā piedalījās uzņēmuma „Zaļais serviss” veikals, kurš atrodas Rīgas-Ventspils šosejas 90 km. No citiem uzņēmums tas atšķiras ar mazliet savādāku preču piedāvājumu, pircējiem piedāvājot tieši Latvijā ražotas preces. Šogad uzņēmums pie paša augstākā žūrijas novērtējuma vēl netika, bet ieguva uzvarētāja statusu, saņēma „Latvijas Pašvaldību savienības” balvu, un interneta balsojumā (portālā www.labākais.lv) ieguva vislielāko balsotāju atsaucību un saņēma galveno balvu.

Lielu gandarījumu mums sniedz uzvara un konkursā gūtā pieredze. Priecē, ka esam saņēmuši uzvarētāja titulu „Latvijas labākais tirgotājs -2011” un turpmāk varam izmantot saukli – „Izvēlies labāko”. Liels paldies visiem mūsu atbalstītājiem, arī turpmāk strādāsim, lai Jūs pārsteigtu ar preču  piedāvājumu, un attaisnotu titulu „Latvijas labākais tirgotājs”.

SIA Zaļais Serviss valdes loceklis, Artis Vītiņš